Jelgavas hokeja komanda ʺZemgale/LBTUʺ devās uz IIHF Kontinentālā kausa izcīņas trešās kārtas turnīru Francijas pilsētā Grenoblē. Pierakstījām dažas piezīmes par šo braucienu, lai nedaudz papildinātu sausos stāstus par turnīra rezultātiem. Tas ļauj piedot krāsa šiem hokeja svētkiem.
Rīts komandai sācies nakts vidū. Jau pusčetros no rīta ekipējuma menedžeris Andris Leitis sāka rosīties komandas ģērbtuvē Jelgavas ledus hallē. Gaisā virmoja neliela satraukuma atmosfēra. Lai arī jelgavniekiem nav pirmā ceļošana, tomēr neviens negribēja kaut ko aizmirst. Nedaudz kavējošais autobuss lika pamodināt atbildīgās personas, bet tas principā bija lieki, jo tos jau brauca klāt.
Jau autobusā izrādījās, ka viens no komandas biedriem savas pases vietā paņēma savas draudzenes dokumentu. Kā jau nākas tas kļuva par rīta joku, kuru varēja apspriest un nedaudz pazoboties, kā tas ir pieņemts katrā cieši saistītā kolektīva. Komandas biedram ir ļoti laba draudzene, kura tika uzmodināta un steidzās uz lidostu, lai samainītu pases.
Lielās ekipējuma somas un nepieciešamais komandai inventārs – tā ir liela kaudze ar kravu. Lidsabiedrība “AirBaltic” organizēja divus atsevišķu reģistrācijas galdiņus, lai “Zemgale/LBTU” komanda varētu veikt visas nepieciešamas formalitātes, nekavējot visus pārējos pasažierus, kuru šajā lidojumā bija pietiekoši daudz.
Par pārsteigumu lidostā tika satikti Latvijas Hokeja federācijas tiesneši un citi hokejisti, kuri devušies darba lidojumā uz citām valstīm, Šajā brīdi tiešām radās sajūta, ka Latvija ir hokeja lielvalsts, ja lidostā vienlaicīgi var satikt tik daudz šī sporta veidā iesaistīto.
Pēc pacelšanās gaisā lielākā daļa no spēlētājiem nekavējoties aizmiga, jo agrā celšanās izraisīja miega bada. Patiesi pārsteidzoši, kā profesionālie sportisti spēj atslēgties minūšu laikā, lai kompensētu pilnvērtīgi negulēto nakti.
Pēc nedaudz vairāk nekā divu stundu lidojuma “Zemgale/LBTU´ ielidoja Minhenes lidostā, kur komandai bija jāpavada divas stundas, lai pārsēstos uz lidmašīnu, kuras dosies uz Šveices pilsētu Ženēvu.
Brīvo laiku hokejisti pavadīja, kā nu kurš. Pārsvarā visi ieturēja maltīti, kas nozīmīgi īsināja gaidīšanas sajūtu. Daži paspēja pat pagulēt uz krēsliem sagaidīšanas zālē.
Uz Ženēvu komanda lidoja ar mazāku un vecāku lidmašīnu, kura uzreiz asociējās ar braukšanu “mikriņā´ vai “Audi 100´ mašīnā. Visus jociņus noslāpēja Itālijas lidsabiedrības piedāvātais bezmaksas cepumiņš un neliela ūdens pudele. Negaidīts serviss priekš lidojumiem Eiropā.
Ženēvas lidosta pārsteidza ar savu veco ēku, kura tika būvēta vēl 1946. gadā uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Lidostas ēkas tagad pārsvarā slēpjas aiz veikto remontu sastatnēm, bet tās nespēj noslēpt diezgan drūmo arhitektūru.
Par pārsteigumu viss ekipējums un visa bagāža atlidoja kopā ar komandu. Tā tika ātri izkrauta no lidmašīnas un iekrauta autobusā ar kuru komandai bija jāveic 143 km garais ceļš uz Grenobli.
Mobilie operatori ātri visiem atsūtīja izziņas ar mobilo datu izmaksām, kuras nekādi nemotivējas izmantot Internetu. Par laimi līdz Francijas robežai bija pavisam netālu un izklaides prieki atkal tika pieejami par saprātīgām cenām.
Autobusā hokejistus sagaidīja siltās pusdienas un šokolādes kūka, kuras pagatavoja viesnīca, kurā sportisti dzīvos visa turnīra garumā.
Pēc ierašanās Grenoblē “Zemgale/LBTU” hokejistiem nebija ļoti daudz laika, lai atkoptos un jau bija jādodas uz treniņu “Patinoire Polesud” hallē. Par laimi viesnīca atrodas tieši pie halles un pārvietošanās notika bez aizkavēšanas.
Galvenais treneris Artis Ābols aizvadīja pietiekami intensīvu treniņu. Neskatoties uz nogurumu, fiziskās nodarbības pozitīvi ietekmēja hokejistus, kuri kļuva enerģiskāki un dzīvespriecīgāki.
Pirms jelgavniekiem uz laukuma trenējās Kazahstānas komanda “Nomad Astana”, bet “Cardiff Devils” ieradās tika vēlu vakarā, kad “Zemgale/LBTU” ēda viesnīcā vakariņas. Ari to laikā nācās piedzīvot zināmus piedzīvojumus.
Kā starteris tika pasniegti aukstie salāti, kuri sastāvēja no rīsiem, vārītas kukurūzas un kaperiem. Pie mums Latvijā tos nenosauktu par salātiem, bet gan par rīsiem bez gaļas. Tiem sekoja makaroni ar minimālu dārzeņu piedevu un īpatnējo garšu.
Hokejisti, kuriem bija nepieciešams atjaunot spēkus ar kādu gaļas devu, sāka šūmēties, jo nebija gatavi pāriet uz veģetāro dzīvesveidu. Par laimi sekoja otrais ar vistu un kartupeļiem, ka ari saldais fondāns. Visi pārpildīja savus kuņģus un laimīgi devās uz numuriņiem, lai varētu atjaunot spēkus pirms svarīgas rītdienas spēles.
